Sesdien biju aizbraucis uz vienu interesantu pasākumu Skultes pagastā keramikas darbnīcā "Cepļi", kur būtībā viss saistījās ar keramikas lietām. Pasākuma pamats bija - cepļa atvēšana un tajā esošo apdedzināto veidojumu izņemšana. Pasākuma laikā bija iespēja pašam iemēģināt rokas māla izstrādājuma veidošanā gan ar elektrisko virpu, gan ar kāju minamo virpu, kā arī māla lipināšanā un svilpavnieku taisīšanā (tie ir dažādu formu keramikas izstrādājumi, kuros pūšot iekšā rodas skaņa). Vienu svilpavnieku arī pats saveidoju. Bija iespēja arī uz vietas nopirkt tos traukus, kuri tika izņemti no cepļa. Visnotaļ jauka atmosfēra un noteikti došos arī tur nākamreiz (tālāk citas bildes).
Piektdien bija visi priekšnosacījumi - debesis, gaismiņas, pavasara savdabīgums, lai uzņemtu kādu jauku bildi par godu pavasara sākumam un dažiem mēģinājumiem skatīties savādāk. Lejā redzamais kadrs, manuprāt, ir visvairāk izdevies:
Sestdien nenoslinkoju un devos uz BarCamp Baltics 2009. Par šo pasākumu nerakstīšu, jo par to jau ir daudz rakstīts, bet pavisam īsi - pasākums no organizatoriskās puses bija labā līmenī, bet diemžēl lielu daļu "reportu" noderīgumu tā arī sev nevarēju atrast un saskatīt. Bet tas jau, iespējams, tikai attiecībā uz mani :)
Nesen caurskatīju savus veco failu arhīvus un atradu spēli, kura nosaukta par "Snaky". Paskatoties modificēšanas datumu, secināju, ka esmu izstrādājis to vairāk, kā pirms sešiem gadiem (vēl vidusskolas laikos). Spēle ir "čūskiņas" versija, kura noteikti visiem visvairāk ir palikusi atmiņā no Nokia telefonos esošās :)
Ja kādam ir interese, tad klikšķinām uz saites: Snaky 1.0.
Ja kādam ir interese, tad klikšķinām uz saites: Snaky 1.0.
Tā nu sanāca, ka uz trijām dienām devāmies uz Vīni. Brauciens bija ar ģimeni, tāpēc tas bija samērā piezemēts, bet jāsaka, ka gana interesants. Galvenais brauciena mērķis bija ziemassvētku tirdziņu apmeklējumi, kurus nu nekādi nevar salīdzināt ar Latvijā esošajiem - gan lieluma, gan piedāvājuma klāsta, gan dekorāciju un acīm tīkamu lietiņu ziņā.
Lidojām ar AirBaltic. Biļetes bijām pasūtījši jau šī gada jūnijā, it kā pa lēto. Vienam cilvēkam tiešais reiss uz Vīni un atpakaļ maksāja ap 80 Ls. Biļešu cena bija kādi 15 ls, pārējie lidostas nodokļi. Jāsaka, ka gan lidojot turp, gan lidojot atpakaļ lidmašīnas bija gandrīz pilnas.
Bagāžu pārbaude Rīgā bija diezgan "nesāpīga" un citu ģimenes locekļu līdz paņemtie >100 ml šķidrumu iepakojumi tika lidmašīnā bez jebkādām problēmām. Lidojuma ilgums aptuveni ap 2h. Lidojums samērā garlaicīgs, bet nu tādiem tiem arī jābūt :).
Kad atlidojām bija jādomā, kā tikt uz Vīnes centru, jo lidosta atrodas ārpus pilsētas sabiedrisko transportu robežām. Ir divi veidi, kā tikt uz centru - ar vilcienu un autobusu. Ar vilcienu ir tā, ka biļete maksā 9eur, bet, ja pērk 4as, tad var dabūt arī pa 6eur vienu (mēs bijām 6 cilvēki). Bet kaut kā padomājām, ka aiziesim apskatīsimies, kā ir ar autobusiem. Labi vien ir, jo autobusā dabūjām par 5eur katru. Sīkums, bet tik un tā mazs prieciņš.
Apmetāmies diezgan foršā un jāsaka, ka ļoti tīrā hotelī - Meininger. Atrodas pie pašas metro pieturas, tā kā bez problēmām to varēja atrast un nebija jāmaldās pa pilsētu. Personāls smaidīgs un samērā pretimnākošs. Katrā ziņā var uzdot visdažādākos jautājumus, jo strādā tur jauni cilvēciņi.
Lidojām ar AirBaltic. Biļetes bijām pasūtījši jau šī gada jūnijā, it kā pa lēto. Vienam cilvēkam tiešais reiss uz Vīni un atpakaļ maksāja ap 80 Ls. Biļešu cena bija kādi 15 ls, pārējie lidostas nodokļi. Jāsaka, ka gan lidojot turp, gan lidojot atpakaļ lidmašīnas bija gandrīz pilnas.
Bagāžu pārbaude Rīgā bija diezgan "nesāpīga" un citu ģimenes locekļu līdz paņemtie >100 ml šķidrumu iepakojumi tika lidmašīnā bez jebkādām problēmām. Lidojuma ilgums aptuveni ap 2h. Lidojums samērā garlaicīgs, bet nu tādiem tiem arī jābūt :).
Kad atlidojām bija jādomā, kā tikt uz Vīnes centru, jo lidosta atrodas ārpus pilsētas sabiedrisko transportu robežām. Ir divi veidi, kā tikt uz centru - ar vilcienu un autobusu. Ar vilcienu ir tā, ka biļete maksā 9eur, bet, ja pērk 4as, tad var dabūt arī pa 6eur vienu (mēs bijām 6 cilvēki). Bet kaut kā padomājām, ka aiziesim apskatīsimies, kā ir ar autobusiem. Labi vien ir, jo autobusā dabūjām par 5eur katru. Sīkums, bet tik un tā mazs prieciņš.
Apmetāmies diezgan foršā un jāsaka, ka ļoti tīrā hotelī - Meininger. Atrodas pie pašas metro pieturas, tā kā bez problēmām to varēja atrast un nebija jāmaldās pa pilsētu. Personāls smaidīgs un samērā pretimnākošs. Katrā ziņā var uzdot visdažādākos jautājumus, jo strādā tur jauni cilvēciņi.
Protams, OpenID vairs nav nekāds jaunums un arī Latvijas interneta ārēs ir pieejamas lapas ar šādu funkcionalitāti (pašlaik tā uz ātru roku izdevās atrast - nekur.lv, www.zemjumta.lv ), bet, tomēr šādas tādas pārdomas arī man ir sakrājušās.
Kāpēc to būtu jāizmanto?
Tas noteikti atvieglotu lietotāja darbošanos internetā, proti - gan visu garlaicīgo reģistrācijas mehānismu apiešanu, gan arī to, ka nebūtu jāatceras n-tās paroles katrai "mazāk svarīgai" lapai (kāpēc rakstīju "mazāk svarīgai" - par to vēlāk). Ideja, protams, ir ļoti laba un skaista, bet..
Kāpēc tad to nevajadzētu lietot jeb pareizāk - kā to vajadzētu lietot ?!
Protams, visam labajam un parocīgajam var būt arī kādas ne tik patīkamas puses. Lai lietotu šo funkcionalitāti ir nepieciešams savs OpenID, kas būtībā ir links, kas, tad aizvietos lietotājvārdu un paroli.
Lai iegūtu savu OpenID ir nepieciešams piereģistrēties pie kāda no "provaideriem", kuri piedāvā šādu iespēju. Dažādu populāru WEB servisu - Yahoo, Flickr, AOL un WordPress reģistrētiem lietotājiem šāda iespēja jau ir. Tas ir links, kas satur unikālu lietotājvārdu, piemēram, janis.wordpress.com.
Iedomājamies, mēs tagad esam izvēlējušies vienu no provaideriem, kuri piedāvā mums savu OpenID un sākam savu OpenID izmantot dažādākās lapās. Mums atliek autorizēties tikai provaidera lapā un varam piekļūt visām citām lapām, kurās ir šī funkcionalitāte.
kur vien tu izmanto savu OpenID...
Protams, Tu pats vari būt savs provaiders, tas gan prasītu nedaudz iediļināšanos visā šajā procesā. Bet rezultātā vairs nebūtu jāuztraucas, ka "provaiders" varētu ļaunprātīgi izmantot tavu OpenID, jo nu provaiders esi Tu.
Vai OpenID kā ielogošanās funkcionalitāte būs arī lielākajos WEB servisos ?!
Šeit gan man liekas, ka tas nenotiks tik drīz. Jo tas nozīmē to, ka šiem servisiem ir "jādalās" ar lietotāju datiem un viņu pakalpojumu lietošanas statistikām ar trešo personu jeb "provaideriem". "Provaiders" uzkrāj informāciju par katru ielogošanos, ko jūs esat veicis. Bet, kuram (lielākam WEB servisam) gan tas ir vajadzīgs, ka kāda trešā persona iegūst šādus datus.
Pašlaik visnereālākais OpenID (vismaz pašreizējās funkcionalitātes un idejas ietvaros) pielietojums man liekas banku piedāvātajos servisos, precīzāk - internet bankās, kur autorizēšanās informācija noteikti nedrīkst būt kādas trešās personas rokās.
Beigās gan jāsaka, ka esmu par OpenID lietošanu, bet ievērojot vienu svarīgu nosacījumu - būt pašam par savu "provaideri".
## (papildināts 01.10.08) Turpinot šo tēmu, par to kāda informācija ir "citu rokās" un kādas sekas, laikam ejot, mēs varam piedzīvot, ir interesants raksts - Cloud computing is a trap
Izmantotie resursi: openid.net, openid.lv, myopenid.com
Kāpēc to būtu jāizmanto?
Tas noteikti atvieglotu lietotāja darbošanos internetā, proti - gan visu garlaicīgo reģistrācijas mehānismu apiešanu, gan arī to, ka nebūtu jāatceras n-tās paroles katrai "mazāk svarīgai" lapai (kāpēc rakstīju "mazāk svarīgai" - par to vēlāk). Ideja, protams, ir ļoti laba un skaista, bet..
Kāpēc tad to nevajadzētu lietot jeb pareizāk - kā to vajadzētu lietot ?!
Protams, visam labajam un parocīgajam var būt arī kādas ne tik patīkamas puses. Lai lietotu šo funkcionalitāti ir nepieciešams savs OpenID, kas būtībā ir links, kas, tad aizvietos lietotājvārdu un paroli.
Lai iegūtu savu OpenID ir nepieciešams piereģistrēties pie kāda no "provaideriem", kuri piedāvā šādu iespēju. Dažādu populāru WEB servisu - Yahoo, Flickr, AOL un WordPress reģistrētiem lietotājiem šāda iespēja jau ir. Tas ir links, kas satur unikālu lietotājvārdu, piemēram, janis.wordpress.com.
Iedomājamies, mēs tagad esam izvēlējušies vienu no provaideriem, kuri piedāvā mums savu OpenID un sākam savu OpenID izmantot dažādākās lapās. Mums atliek autorizēties tikai provaidera lapā un varam piekļūt visām citām lapām, kurās ir šī funkcionalitāte.
Tas ir, mēs esam "atvieglojuši savu dzīvi" nav jāatceras n-tās paroles, bet nu tavu web servisuVienkārši sakot, "uzzinot" tava OpenID provaidera paroli, iespējams piekļūt visiem web servisiem (tīmekļu vietnēm),
lietošanas drošība nu vairs ir atkarīga tikai no vienas paroles un
tava OpenID porvaidera lojalitātes.
kur vien tu izmanto savu OpenID...
Protams, Tu pats vari būt savs provaiders, tas gan prasītu nedaudz iediļināšanos visā šajā procesā. Bet rezultātā vairs nebūtu jāuztraucas, ka "provaiders" varētu ļaunprātīgi izmantot tavu OpenID, jo nu provaiders esi Tu.
Vai OpenID kā ielogošanās funkcionalitāte būs arī lielākajos WEB servisos ?!
Šeit gan man liekas, ka tas nenotiks tik drīz. Jo tas nozīmē to, ka šiem servisiem ir "jādalās" ar lietotāju datiem un viņu pakalpojumu lietošanas statistikām ar trešo personu jeb "provaideriem". "Provaiders" uzkrāj informāciju par katru ielogošanos, ko jūs esat veicis. Bet, kuram (lielākam WEB servisam) gan tas ir vajadzīgs, ka kāda trešā persona iegūst šādus datus.
Pašlaik visnereālākais OpenID (vismaz pašreizējās funkcionalitātes un idejas ietvaros) pielietojums man liekas banku piedāvātajos servisos, precīzāk - internet bankās, kur autorizēšanās informācija noteikti nedrīkst būt kādas trešās personas rokās.
Beigās gan jāsaka, ka esmu par OpenID lietošanu, bet ievērojot vienu svarīgu nosacījumu - būt pašam par savu "provaideri".
## (papildināts 01.10.08) Turpinot šo tēmu, par to kāda informācija ir "citu rokās" un kādas sekas, laikam ejot, mēs varam piedzīvot, ir interesants raksts - Cloud computing is a trap
Izmantotie resursi: openid.net, openid.lv, myopenid.com
Vai Cuil.com ir topošais Googles konkurents? Kā rakstīts jaunā meklētāja "info" sadaļā, tas meklē par 3x vairāk Web lapu nekā Google un 10x vairāk nekā Microsoft.
Cuil searches more pages on the Web than anyone else—three times as many as Google and ten times as many as Microsoft
SAN FRANCISCO - Anna Patterson's last Internet search engine was so impressive that industry leader Google Inc. bought the technology in 2004 to upgrade its own system.Hmm, to gan rādīs laiks, bet katrā ziņā komada ir savākta laba:
She believes her latest invention is even more valuable — only this time it's not for sale.
Cuil had kept a low profile while Patterson, her husband, Tom Costello, and two other former Google engineers — Russell Power and Louis Monier — searched for better ways to search.Kas gan varētu izveidot ko labāku par esošo Googles meklēšanas tehnoloģiju, ja ne paši googles ex-inženieri.
Informācija ņemta no news.yahoo.com un www.cuil.com/info
Brauciens uz mangaļiem no Rīgas centra (ja nemaldos ar 24 autobusu) ilga mazliet mazāk par stundu. Lai tiktu līdz jūrai ir jāmēro kāds gabaliņš cauri odu kolonijām, bet pie jūras tas viss aizmirstās un vari kaut vai mazliet atbrīvoties no, pa dienu sakrātajām, negatīvajām emocijām.
Kā gan jau daudzi tautieši, tā arī es izlēmu izmēģināt Ryanair piedāvātos lētos lidojumus, aizceļojot uz vācu zemēm. Kaut gan sākumā ceļojums tika plānots tikai pa Vācijas divām pilsētām (Brēmeni un Hamburgu), tas mazliet paplašinājās ietverot arī mazu daļiņu no Londonas. Kāpēc tā? Par to mazliet vēlāk..
:: Rīgas lidosta
Uz lidostu izbraucām sestdienas rītā, bija maza migliņa, bet laiks visā visumā bija labs. Tā kā iepriekšējā lidošanas pieredze man nebija liela, tad neskatoties uz agro rītu, vērīgi skatījos, kas notiek check-in procedūrā un drošības pārbaudēs. Nekādu lielo pārsteigumu gan nebija, veiksmīgi saņēmu lidošanas biļetes (boarding passes), kā arī bez problēmām izgāju drošības pārbaudes. Vienu lietu gan nezināju un nožēloju, ka nebiju check-inu veicis internetā - būtu ietaupījis 10 Ls + vēl ieguvis iekāpšanas prioritāti.
:: Rīgas lidosta
Uz lidostu izbraucām sestdienas rītā, bija maza migliņa, bet laiks visā visumā bija labs. Tā kā iepriekšējā lidošanas pieredze man nebija liela, tad neskatoties uz agro rītu, vērīgi skatījos, kas notiek check-in procedūrā un drošības pārbaudēs. Nekādu lielo pārsteigumu gan nebija, veiksmīgi saņēmu lidošanas biļetes (boarding passes), kā arī bez problēmām izgāju drošības pārbaudes. Vienu lietu gan nezināju un nožēloju, ka nebiju check-inu veicis internetā - būtu ietaupījis 10 Ls + vēl ieguvis iekāpšanas prioritāti.
Skats vērsts uz pārdaugavas pusi..
p.s. Klikšķinām uz bildes, lai skatītu asāku ;)
p.s. Klikšķinām uz bildes, lai skatītu asāku ;)
